4. nodaļa
Amfetamīni, ekstazī un citas psihotropās vielas

Daudzās Eiropas valstīs otrā visbiežāk lietotā nelegālā viela ir viena vai otra sintētiski izgatavota narkotika. Vispārējais šo vielu lietošanas līmenis sabiedrībā kopumā parasti ir zems, taču izplatības līmenis jaunākās vecuma grupās ir ievērojami augstāks, un atsevišķos sociālajos slāņos un kultūras grupās šo narkotiku lietošanas līmenis var būt īpaši augsts. Pie pasaulē izplatītākajām sintētiskajām narkotikām pieder amfetamīni (amfetamīns un metamfetamīns) un ekstazī.

Amfetamīns un metamfetamīns ir centrālās nervu sistēmas stimulanti. No šīm divām vielām Eiropā daudz pieejamāks ir amfetamīns. Pasaulē pieaugošais metamfetamīna lietošanas līmenis rada lielas bažas, jo šīs narkotikas lietošana ir saistīta ar daudzām nopietnām veselības problēmām. Šķiet, ka Eiropā metamfetamīnu ievērojamā daudzumā lieto vienīgi Čehijā.

Par ekstazī sauc sintētiskas vielas, kas ķīmiskā sastāva ziņā ir radniecīgas amfetamīniem, bet to iedarbība nedaudz atšķiras. Pazīstamākais ekstazī grupas preparāts ir 3,4-metilēndioksimetamfetamīns (MDMA), bet reizēm ekstazī tabletēs atrod citas analogas vielas (MDA, MDEA utt.). Šīs narkotikas reizēm sauc par entaktogēniem, norādot uz to ļoti specifisko garastāvokļa maiņas efektu. Dažkārt šo vielu radītais efekts drīzāk atgādina halucinogēnu vielu iedarbības sekas.

Vēsturiski pazīstamākā halucinogēnā narkotiskā viela neapšaubāmi ir lizergīnskābes dietilamīds (LSD), bet kopumā tās lietošanas līmenis ir bijis zems un jau ilgstoši diezgan stabils. Pēdējā laikā ir apstiprinājies, ka pieaug dabīgas izcelsmes halucinogēnu vielu, jo īpaši halucinogēno sēņu pieejamība un lietošana.

Lai konstatētu jaunas narkotikas, kas parādās uz Eiropas narkotiku skatuves, ES darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma. Ar šo sistēmu pārrauga arī potenciāli kaitīgas jaunas psihoaktīvo vielu lietošanas tendences.

Piegādes un pieejamība (81)

Amfetamīnu un ekstazī ražošanas apjomus ir grūti noteikt, jo ražošana ,,sākas ar brīvi pieejamām ķimikālijām viegli nomaskējamās laboratorijās” (UNODC, 2003a). Jaunākās aplēses rāda, ka amfetamīnu un ekstazī ražošanas apjoms pasaulē varētu būt aptuveni 520 tonnas gadā (UNODC, 2003b). Šo vielu atsavināšanas līmenis pasaulē ir bijis visaugstākais 2000. gadā, konfiscējot 46 tonnas. Pēc krituma 2001. un 2002. gadā atsavināšanas apjoms 2003. gadā atkal pieauga līdz 34 tonnām, un 2004. gadā atkal nedaudz kritās līdz 29 tonnām. Pasaulē 2004. gadā atsavinātajā amfetamīnu un ekstazī kopumā metamfetamīna daļa ir nokritusies līdz 38 % (no 66 % 2003. gadā), ekstazī daļa ir 29 %, bet konfiscētā amfetamīna daļa ir 20 % (CND, 2006).

Amfetamīns

Amfetamīnu pasaulē joprojām visvairāk ražo Rietum- un Centrāleiropā, jo īpaši Beļģijā, Nīderlandē un Polijā. Šajā apakšreģionā nelikumīgajā amfetamīna izgatavošanā svarīgu lomu spēlē arī Igaunija, Lietuva un Bulgārija, un mazākā mērā Vācija, Spānija un Norvēģija – par to liecina šajās valstīs 2004. gadā likvidēto amfetamīna laboratoriju skaits (UNODC, 2006. g.) (82). Ārpus Eiropas amfetamīnu pārsvarā izgatavo Ziemeļamerikā un Okeānijā (CND, 2006. g.). Amfetamīna nelikumīgā tirdzniecība 2004. gadā ir pārsvarā saglabājusi savu starpreģionālo raksturu. Eiropas nelegālajā tirgū atrastais amfetamīns lielākoties nāk no Beļģijas, Nīderlandes un Polijas, kā arī no Igaunijas un Lietuvas (Ziemeļvalstīs konfiscētais amfetamīns) (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; WCO, 2005. g.).

No pasaulē 2004. gadā atsavinātajām 6 tonnām amfetamīna gandrīz 97 % ir atsavināti Eiropā, lielākoties Rietum-/Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā (attiecīgi 67 % un 26 % no pasaulē atsavinātā daudzuma) (CND, 2006. g.).

ES 2004. gadā ir bijušas apmēram 33 000 konfiskācijas, atsavinot 5,2 tonnas un 9,6 miljonus vienību. Atsavināšanas gadījumu skaita un konfiscētā amfetamīna apjoma ziņā ES valstu vidū konsekventa līdere ir Apvienotā Karaliste (83). Turcija informē par 2004. gadā konfiscētiem 9,5 miljoniem amfetamīna vienību. Lai gan ir bijušas zināmas svārstības, ES līmenī kopš 1999. gada ir audzis gan kopējais amfetamīna atsavināšanas gadījumu skaits (84), gan atsavinātais daudzums (85) un, pamatojoties uz ziņojumā aplūkotajās valstīs konstatētajiem faktiem, izskatās, ka šī pieaugošā tendence 2004. gadā ir turpinājusies.

Amfetamīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2004. gadā ir svārstījusies no 4 euro par gramu Slovēnijā līdz 64 euro par gramu Maltā (86). Laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam amfetamīna cena, ievērojot inflāciju (87), kopumā ir kritusies Vācijā, Spānijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Turcijā un Norvēģijā (88).

Amfetamīna vidējā tīrība 2004. gadā ir svārstījusies no 5–6 % Bulgārijā līdz 44 % Norvēģijā (89). Pieejamie dati (90) par amfetamīna vidējo tīrību laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam liecina, ka vidējā tīrība kopumā ir kritusies Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Somijā un Norvēģijā, bet augšupejošas tendences ir vērojamas Beļģijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā un Austrijā.

Metamfetamīns

Izgatavošanas apjomu un tirdzniecības ziņā pasaules mērogā metamfetamīns joprojām pārspēj amfetamīnu un ekstazī, lai gan pasaulē konfiscētā metamfetamīna apjomi 2004. gadā ir samazinājušies. Metamfetamīnu joprojām izgatavo lielākoties Austrum- un Dienvidaustrumāzijā (Ķīnā, Mjanmā, Filipīnās, Taizemē), kam seko Ziemeļ- un Centrālamerika (ASV, Kanāda, Meksika). Pasaulē 2004. gadā ir konfiscētas 11 tonnas metamfetamīna, no tām 59 % ir konfiscēti Austrum- un Dienvidaustrumāzijā un 37 % Ziemeļamerikā (CND, 2006. g.). Eiropā metamfetamīnu ražo galvenokārt Čehijā, kur tā ražošana ar vietējo nosaukumu ,,pervitīns” turpinās kopš 80. gadu vidus. Tomēr 2004. gadā par metamfetamīna izgatavošanu ir informējušas arī Slovākija un Bulgārija, kur ir likvidētas laboratorijas (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; UNODC, 2006. g.). Lielākā daļa no Čehijā saražotā metamfetamīna ir paredzēta vietējam patēriņam, lai gan neliels daudzums kontrabandas ceļā nonāk arī Vācijā, Austrijā un Slovākijā (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.). Par metamfetamīna atsavināšanu 2004. gadā informē Beļģijā, Čehija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Francija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Austrija, Slovākija, Zviedrija, Rumānija un Norvēģija, kur ir bijis lielākais konfiskāciju skaits un arī lielākais atsavinātā metamfetamīna daudzums (91).

Metamfetamīna mazumtirdzniecības cena 2004. gadā (92) ir svārstījusies no 12 līdz 63 euro par gramu, bet vidējā tīrība (93) ir svārstījusies no 43 % Slovākijā līdz 50 % Čehijā.

Ekstazī

Pasaules mērogā Eiropa vēl arvien ir galvenais ekstazī ražošanas centrs, lai gan izskatās, ka relatīvi Eiropas loma ekstazī ražošanā mazinās, jo pēdējos gados ražošana ir izplatījusies arī uz citām pasaules daļām, jo īpaši uz Ziemeļameriku (ASV, Kanādu) un Austrum- un Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Indonēziju, Honkongu) (CND, 2006. g.; UNODC, 2006. g.). Lai gan 2004. gadā galvenais ekstazī avots Eiropā un visā pasaulē joprojām ir bijusi Nīderlande, ekstazī laboratorijas ir atklātas arī Beļģijā, Igaunijā, Spānijā un Norvēģijā (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.; UNODC, 2006. g.). Saskaņā ziņojumiem ES konfiscētā ekstazī izcelsmes valstis ir galvenokārt Nīderlande un Beļģija, un mazākā mērā arī Polija un Apvienotā Karaliste (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.).

Ekstazī tirdzniecība joprojām visvairāk ir koncentrēta Rietumeiropā, lai gan pēdējos gados tāpat kā ražošana, arī tirdzniecība ir izplatījusies visā pasaulē. No pasaulē 2004. gadā atsavinātajām 8,5 ekstazī tonnām (svara ekvivalents), 50 % ir konfiscēti Rietum- un Centrāleiropā, 23 % Ziemeļamerikā un 16 % Okeānijā (CND, 2006. g.).

Aptuveni 24 000 konfiskācijās 2004. gadā ES ir atsavināti apmēram 28,3 miljoni ektazī tablešu. Līdz 2003. gadam lielākais ekstazī daudzums ir atsavināts Apvienotajā Karalistē, kam seko Vācija, Francija un Nīderlande (94).

Pēc strauja kāpuma laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam ekstazī atsavināšanas gadījumu skaits (95) ES līmenī no 2002. līdz 2003. gadam ir krities; tomēr ziņojumā aplūkoto valstu 2004. gada dati liecina par jaunu kāpumu. Konfiscētā ekstazī daudzums (96) laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam ir pieaudzis; pieejamie dati par 2004. gadu liecina, ka pēc straujā krituma līdz viszemākajam punktam 2003. gadā atkal ir sasniegts 2002. gada līmenis.

Ekstazī tablešu vidējā mazumtirdzniecības cena 2004. gadā ir svārstījusies no mazāk par 3 euro gabalā Lietuvā un Polijā līdz 15–25 euro Grieķijā un Itālijā (97). Laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam ekstazī vidējā mazumtirdzniecības cena, ievērojot inflāciju (98), lielākajā daļā ziņojumā aplūkoto valstu ir kritusies (99).

Kopumā lielākajā daļā tablešu, kas Eiropā ir pārdotas kā ekstazī, vienīgā konstatētā psihoaktīvā viela ir bijis MDMA vai kāda līdzīga ekstazī viela (MDEA, MDA). To var teikt par vairāk nekā 95 % no visām 2004. gadā Čehijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē, Slovākijā, Somijā, Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā pārbaudītajām tabletēm. Izņēmums ir Bulgārija, kur lielā daļā pārbaudīto tablešu (61 %) vienīgā konstatētā psihoaktīvā viela ir bijis amfetamīns un/vai metamfetamīns. Ekstazī tablešu MDMA saturs dažādās tablešu partijās ievērojami atšķiras (pat viena un tā paša zīmola partijās) gan dažādās valstīs, gan vienā un tai pašā valstī. Vidējais aktīvās vielas (MDMA) saturs ekstazī tabletēs 2004. gadā ir svārstījies no 30 līdz 82 miligramiem (100) (Reitox valsts ziņojumi, 2005. g.).

LSD

LSD ražo un tirgo daudz mazākos apmēros nekā pārējās sintētiskās narkotikas. ES 2004. gadā ir bijuši apmēram 700 atsavināšanas gadījumu, konfiscējot 220 000 LSD vienību. Kopš 2002. gada lielāko daudzumu LSD gadā konfiscē Vācija, kam seko Apvienotā Karaliste (101). Laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam gan LSD atsavināšanas gadījumu skaits (102), gan konfiscētais LSD daudzums (103) ES līmenī ir krities. Tomēr pieejamie dati liek secināt, ka 2003. un 2004. gadā, pirmo reizi deviņos gados, ir pieaudzis gan LSD atsavināšanas gadījumu skaits, gan konfiscētais LSD daudzums, un 2004. gadā relatīvi liels LSD apjoms ir atsavināts Vācijā, Francijā, Lietuvā, Nīderlandē un Polijā.

Vidējā LSD vienības cena lietotājiem 2004. gadā ir svārstījusies no 2,5 euro Portugālē līdz 11,6 euro Maltā (104). Vidējā LSD cena, ievērojot inflāciju (105), laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam kopumā ir kritusies (106) Čehijā, Īrijā, Polijā, Slovēnijā un Zviedrijā, bet augšupejoša tendence raksturo Vāciju un Franciju.

Starptautiskie pasākumi pret amfetamīnu un ekstazī ražošanu un tirdzniecību

Sintētisko narkotiku jomā Eiropols kopš 2004. gada decembra īsteno ,,Synergy” projektu (107). To atbalsta 20 ES dalībvalstis un dažas trešās valstis, un tajā ietilpst analītiskā darba datne (AWF) ar operatīviem apakšprojektiem, ko īsteno vairākās valstīs visā ES, kā arī vairāki analītiskiem un stratēģiskiem mērķiem izmantojami instrumenti, piemēram, Eiropola ekstazī zīmolu sistēma (EELS) (ieskaitot ekstazī zīmolu katalogu) un Eiropola nelegālo laboratoriju salīdzināšanas sistēma (ELICS). Eiropols turpina atbalstīt ,,CHAIN” projektu (108) par amfetamīna profilēšanu un Eiropas Apvienoto prekursoru vienību (EUJP). Vienlaikus ar ekspertu palīdzību uz vietas, palīdzot likvidēt nelegālās sintētisko narkotiku ražotnes, pēdējā laikā īstenotie apakšprojekti ir bijuši veltīti likvidēto laboratoriju salīdzināšanai, ķīmisko atkritumu izgāztuvju kā izmeklēšanas sākumpunkta atklāšanai, tablešu izgatavošanas ierīču izsekošanai un prekursoru ķimikāliju kontrabandai uz ES valstīm.

,,Prism” projekts ir starptautiska iniciatīva ar mērķi novērst nelikumīgā sintētisko narkotiku izgatavošanā izmantojamo prekursoru ķimikāliju novirzīšanu, liekot lietā Starptautiskās narkotiku kontroles padomes (INCB) pirmseksporta paziņošanas sistēmu, kas paredz ziņot par likumīgām komerciālām darbībām, un ziņošanu par aizturētiem sūtījumiem un atsavināšanu aizdomīgu darījumu gadījumā.

Efedrīns un pseidoefedrīns ir svarīgākie metamfetamīna prekursori, bet 1-fenil-2-propanonu (P-2-P) izmanto arī amfetamīna izgatavošanai; 3,4-metilēndioksifenil-2-propanonu (3,4-MDP-2-P), safrolu un safrola eļļas izmanto, nelikumīgi izgatavojot MDMA, savukārt piperonālu lieto arī, lai sintezētu MDA (109).

Likumīgā tirdzniecībā 2004. gadā pavisam ir nonākušas attiecīgi 526 un 1207 tonnas efedrīna un pseidoefedrīna. Saskaņā ar ziņojumiem lielākais daudzums šo ķimikāliju ir konfiscēts Ziemeļamerikā un Dienvidaustrumāzijā, bet bažas rada fakts, ka konfiskācijas pašlaik notiek jau visos reģionos. Efedrīna un pseidoefedrīna kontrabandas ceļš uz Eiropu sākas galvenokārt Rietumāzijā. Eiropā 2004. gadā ir atsavinātas 2,6 tonnas efedrīna un 1 kilograms pseidoefedrīna (110); atsavinātie apjomi lielākoties ir mazi un nāk no daudzām un dažādām laboratorijām, pārsvarā no Čehijas, bet ir bijusi arī viena liela apjoma konfiskācija Grieķijā, atsavinot efedrīnu no Pakistānas.

,,Prism” projekta pasākumi Eiropā ir bijuši galvenokārt novēršanas pasākumi, lai nepieļautu, ka Eiropā kontrabandas ceļā nokļūst 3,4-MDP-2-P un P-2-P, ko izmanto attiecīgi MDMA un amfetamīna nelikumīgā ražošanā. Saskaņā ar ziņojumiem 2004. gadā ir atsavināti līdz šim pasaulē lielākie 3,4-MDP-2-P un P-2-P apjomi, Eiropā ir konfiscēts lielākais 3,4-MDP-2-P daudzums, bet ASV var lepoties ar lielāko atsavinātā P-2-P daudzumu. Eiropā 2004. gadā pavisam ir atsavināts 10 161 litrs 3,4-MDP-2-P (galvenokārt Nīderlandē un Beļģijā) un 9297 litri P-2-P (galvenokārt Polijā un Nīderlandē) (111).

Piperonālam ir daudzveidīgs atļauts lietojums, bet to var izmantot arī kā prekursoru, lai izgatavotu 3,4-MDP-2-P, MDA vai MDMA (INCB, 2006b). Laikposmā starp 2004. gada novembri un 2005. gada oktobri INCB (2006b) ir ziņots par vairāk nekā 150 sūtījumiem jeb 3800 piperonāla tonnām. Par lielāko atsavinātā piperonāla daudzumu 2004. gadā ir informējusi Ķīna (13 tonnas); Eiropā ir atsavinātas 2,4 tonnas, un gandrīz viss šis daudzums ir konfiscēts Rumānijā (112).

Informācija par safrola atsavināšanu nāk no visiem pasaules reģioniem, bet atsavinātais daudzums paliek neliels, izņemot Ķīnu, kas ziņo par gadījumiem, kad konfiscētais daudzums pārsniedz 100 kilogramus. Eiropā 2004. gadā ir konfiscēti 122 litri safrola, galvenokārt Latvijā, un arī Lietuvā.

Izplatība un lietošanas ievirzes

Iedzīvotāju aptaujas parasti rāda, ka amfetamīni un ekstazī ir visbiežāk lietotās nelegālās vielas tūlīt aiz kaņepēm, lai gan kopumā to lietošana nav tik izplatīta kā kaņepju lietošana. Ekstazī lietošana kļuva populāra 90. gados, bet amfetamīni ir pazīstami daudz ilgāk.

No ES dalībvalstīm amfetamīnu (113) un ekstazī lietošanas līmenis, šķiet, ir samērā augsts tikai dažās valstīs, proti, Čehijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē.


4. attēls Amfetamīna pēdējā gada lietošanas izplatība gados jaunu (15–34 gadus vecu) pieaugušo vidū

4. attēls

NB:

Izmantotie dati ir katrā valstī paziņošanas laikā pieejamie jaunākie aptauju dati. Plašāku informāciju skatīt 2006. gada statistikas biļetena tabulās GPS-8 un GPS-11.

Avoti:

Reitox valsts ziņojumi (2005. g.), iedzīvotāju aptauju, ziņojumu vai zinātnisku rakstu informācija.

drukāt


Pēdējā laikā veiktajās pieaugušo (15–64 gadus veco) iedzīvotāju aptaujās ir noskaidrojies, ka amfetamīna ilgtermiņa lietošanas izplatības līmenis Eiropā svārstās no 0,1 % līdz 5,9 %, izņemot Apvienoto Karalisti (Angliju un Velsu), kur tas sasniedz 11,2 %. Vidēji apmēram 3,1 % no visiem Eiropas pieaugušajiem iedzīvotājiem vismaz vienreiz ir pamēģinājuši amfetamīnus. Augstākais lietošanas līmenis aiz Apvienotās Karalistes ir Dānijā (5,9 %), Norvēģijā (3,6 %) un Vācijā (3,4 %). Pēdējā gada lietošanas līmenis ir daudz zemāks: vidēji 0,6 % (no 0 % līdz 1,4 %). Pamatojoties uz vispārējo iedzīvotāju aptauju rezultātiem, ir aplēsts, ka gandrīz 10 miljoni eiropiešu kādreiz ir pamēģinājuši šo vielu un vairāk nekā 2 miljoni ir lietojuši amfetamīnu pēdējos 12 mēnešos (114).

Saskaņā ar ziņojumiem gados jaunu (15–34 gadus vecu) pieaugušo vidū amfetamīna lietošanas pieredze ir 0,1–9,6 % iedzīvotāju, bet Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā) ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītājs ir 16,5 % (tas, iespējams, ir vēsturiski nosacīts, skatīt tālāk). Pusē no valstīm, kas ir sniegušas informāciju, izplatības rādītāji ir zemāki par 4 %, augstākais izplatības līmenis aiz Apvienotās Karalistes ir Dānijā (9,6 %), Norvēģijā (5,9 %) un Vācijā (5,4 %). Vidēji 4,8 % gados jaunu eiropiešu ir pamēģinājuši amfetamīnu. Augstākie izplatības rādītāji ir Dānijā (3,1 %) un Igaunijā (2,9 %) (115). Aplēses liecina, ka pēdējā gadā amfetamīnu ir lietojuši vidēji 1,4 % gados jaunu eiropiešu (skatīt arī 4. attēlu).

Ekstazī ir pamēģinājuši 0,2–7,1 % visu pieaugušo (vidēji 2,6 %). Puse valstu informē par 1,8 % vai zemāku izplatības līmeni, augstākais izplatības līmenis ir konstatēts Čehijā (7,1 %) un Apvienotajā Karalistē (6,7 %). Ekstazī pēdējā gada lietošanas līmenis svārstās no 0,2 % līdz 3,5 %, bet puse valstu informē par 0,5 % vai zemāku izplatības līmeni. Ir aplēsts, ka gandrīz 8,5 miljoni eiropiešu ir pamēģinājuši ekstazī un gandrīz 3 miljoni ir lietojuši ekstazī pēdējā gadā.

Gados jaunu Eiropas valstu pieaugušo vidū ekstazī ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītājs ir 5,2 %, tas svārstās no 0,5 % līdz 14,6 %, lai gan puse valstu ziņo par izplatības līmeni, kas nepārsniedz 3,6 %. Augstākie izplatības rādītāji ir Čehijā (14,6 %), Apvienotajā Karalistē (12,7 %) un Spānijā (8,3 %).


5. attēls Ekstazī pēdējā gada lietošanas izplatība gados jaunu (15–34 gadus vecu) pieaugušo vidū

5. attēls

NB:

Izmantotie dati ir katrā valstī paziņošanas laikā pieejamie jaunākie aptauju dati. Plašāku informāciju skatīt 2006. gada statistikas biļetena tabulās GPS-8 un GPS-11.

Avoti:

Reitox valsts ziņojumi (2005. g.), iedzīvotāju aptauju, ziņojumu vai zinātnisku rakstu informācija.

drukāt


Ekstazī pārsvarā lieto jaunieši. Vecuma grupā no 15–24 gadiem ilgtermiņa lietošanas līmenis svārstās no 0,4 % līdz 18,7 %, visaugstākais tas ir Čehijā (18,7 %) (116) un Apvienotajā Karalistē (10,7 %), turklāt vīriešu vidū ekstazī lietošana ir izplatītāka (0,3–23,2 %) nekā sieviešu vidū (0,4–13,9 %). Pēdējā gada lietošanas līmenis svārstās no 0,3 % līdz 12 %, par augstāko līmeni ziņo Čehija (12 %) un Igaunija (6,1 %) (5. attēls). Septiņas valstis informē par pēdējā mēneša lietošanas izplatības līmeni, kas ir zemāks par 3 %. Parasti izplatības līmenis ir augstāks pilsētvidē un jo īpaši starp iedzīvotājiem, kas bieži apmeklē diskotēkas, klubus un deju pasākumus (skatīt īpašo tēmu par narkotiku lietošanu izklaides vietās).

Aptaujas 15 un 16 gadus vecu skolēnu vidū atklāj, ka laikposmā no 1995. līdz 2003. gadam kopējais ekstazī ilgtermiņa lietošanas līmenis ir pieaudzis, visvairāk Čehijā un lielākajā daļā jauno ES dalībvalstu (117). Saskaņā ar ESPAD 2003. gada skolu aptaujas datiem (Hibell u.c, 2004. g.) sešās dalībvalstīs (Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Austrijā un Polijā) (118) amfetamīnu ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītāji ir bijuši par 1 % līdz 3 % augstāki nekā ekstazī izplatības rādītāji.

Salīdzinājumam: ASV 2004. gada valsts pētījumā par narkotiku lietošanu un veselību 4,6 % pieaugušo (t.i., 12 gadus veco un vecāko iedzīvotāju) atzīst ekstazī ilgtermiņa lietošanas pieredzi, bet 0,8 % atzīst, ka ir lietojuši ekstazī pēdējā gadā (attiecīgie ES rādītāji ir 2,6 % un 0,9 %). Gados jaunu, t.i., 16–34 gadus vecu pieaugušo vidū ilgtermiņa pieredzes rādītājs ir 11,3 %, bet pēdējā gada lietošanas rādītājs ir 2,2 % (Eiropā attiecīgi 5,2 % un 1,9 %) (119).

LSD lietošanas ilgtermiņa pieredzes rādītājs pieaugušo vidū svārstās no 0,2 % līdz 5,9 %, divas trešdaļas valstu informē par izplatības rādītājiem, kas svārstās starp 0,4 % un 1,7 %. Gados jaunu (15–34 gadus vecu) pieaugušo vidū LSD ilgtermiņa lietošanas izplatības līmenis svārstās no 0,3 % līdz 9 %, bet vecuma grupā no 15–24 gadiem tas nepārsniedz 4,5 %. LSD pēdējā gada lietošanas izplatība vecuma grupā no 15–24 gadiem pārsniedz 1 % tikai Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Ungārijā, Polijā un Bulgārijā.

Tendences


10. logs. Metamfetamīna lietošana un ar to saistītās problēmas

Ziņas par ievērojamām ar metamfetamīna lietošanu saistītām problēmām pienāk no dažādām pasaules malām, tostarp no ASV, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī no Āfrikas (UNODC, 2006. g.). Metamfetamīna lietošana var radīt nopietnas veselības problēmas, ieskaitot psihozes un atkarību, turklāt tā var būt saistīta ar riska uzvedību, tostarp ar tādiem uzvedības modeļiem, kas draud ar HIV pārnešanuu.

Eiropā metamfetamīna lietošana vēsturiski koncentrējas Čehijā – aplēses liecina, ka šajā valstī problemātisku metamfetamīna (pervitīna) lietotāju (20 300) ir divreiz vairāk nekā problemātisku opioīdu lietotāju (9700). Pēdējos gados metamfetamīns ir kļuvis par visbiežāk minēto primāro narkotiku jaunajos ārstniecības pieprasījumos Slovākijā, un ir noskaidrots, ka arī dažās Ungārijas narkotiku lietotāju apakšgrupās ir augsts metamfetamīna lietošanas izplatības līmenis. Septiņas citas valstis (Dānija, Francija, Latvija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija un Norvēģija) 2005. gada Reitox ziņojumos informē par šīs narkotikas konfiskāciju skaita un/vai lietošanas pieaugumu, galvenokārt biežu klubu un sarīkojumu apmeklētāju vidū. Pašlaik pieejamā informācija neļauj izdarīt drošus secinājumus par metamfetamīna lietošanas tendencēm šajās valstīs. Tomēr metamfetamīna izplatīšanās citur pasaulē un šīs narkotikas iespējamā nopietnā ietekme uz veselību nozīmē, ka modrība šajā jomā nedrīkst atslābt.


Pēdējo iedzīvotāju aptauju rezultāti liecina, ka pēdējos gados pieaugošais amfetamīnu un ekstazī lietošanas līmenis, iespējams, stabilizējas vai pat krītas. Saskaņā ar ziņojumiem Apvienotajā Karalistē, kā arī divās citās dalībvalstīs, kur šo narkotiku lietošanas līmenis ir bijis salīdzinoši augsts (Čehijā un Spānijā), pēdējā gada amfetamīnu lietošanas līmenis gados jaunu pieaugušo vidū tagad stabilizējas vai pat krītas (120). Izskatās, ka tāpat izlīdzinās vai pat samazinās ekstazī lietošanas līmenis divās augstas izplatības valstīs, proti, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, bet to diemžēl nevar teikt par Čehiju (121).

Informācija par amfetamīnu un ekstazī ārstniecības pieprasījumiem (122)

Lai gan ar amfetamīnu un estazī lietošanu saistīto ārstniecības pieprasījumu skaits aug, kopumā lielākajā daļā valstu šo narkotiku lietošana reti ir primārais narkotiku terapijas iemesls (123). Taču ir arī vērā ņemami izņēmumi: dažas valstis ziņo par ievērojamu ar amfetamīna un metamfetamīna lietošanu saistītu ārstniecības pieprasījumu skaitu. Čehijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā ar šo narkotiku lietošanu saistīto ārstniecības pieprasījumu skaits ir no ceturtdaļas līdz gandrīz pusei visu ārstniecības pieprasījumu (124). Čehijā un Slovākijā liela daļa ārstniecības pieprasījumu primāri attiecas uz metamfetamīna problēmām (skatīt logu par metamfetamīnu). Valstīs, kur amfetamīna lietotāji visbiežāk ir terapijas pieprasītāji, viena līdz divas trešdaļas amfetamīna pacientu šo narkotiku injicē (125).

Ar ekstazī lietošanu saistīto ārstniecības pieprasījumu skaits lielākajā daļā valstu ir mazāks par 1 % no visiem ārstniecības pieprasījumiem, izņemot Kipru, Ungāriju, Īriju un Turciju, kur ekstazī lietotāji, kas vēlas ārstēties, ir 4 % līdz 6 % no visiem narkotiku pacientiem.

Jaunas un topošas narkotiku lietošanas tendences

Jaunu vai topošu narkotiku lietošanas tendenču analīze liecina, ka jaunu narkotiku lietošanas izplatība ir daudz mazāka nekā tradicionālu nelegālo narkotiku lietošanas izplatība. Jaunas narkotiku lietošanas ievirzes sākotnēji izplatās atsevišķu personu un nelielu grupu vidū, kā arī ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā vai vidē. Līdz ar to topošu tendenču apzināšanā un pārraudzībā ir jāpiemēro citāda nostāja, nekā pārraugot plašāk izplatītos narkotiku lietošanas veidus.

Halucinogēnās sēnes: topošas tendences socioloģiska izpēte

Vēl nesen visplašāk lietotā halucinogēnā viela bija LSD. Šķiet, situācija pašlaik mainās, jo arvien biežāk nākas dzirdēt par halucinogēno sēņu lietošanu (126). Liekas, ka halucinogēno sēņu pieejamība kopš 90. gadu beigām, kad tās kopā ar citiem ,,dabīgiem” produktiem sāka pārdot Nīderlandes un citu valstu ,,smart” [,,modernajos”] veikalos, ir augusi (127). Piemēram, Apvienotajā Karalistē tādu veikalu skaits, kur tirgo halucinogēnās sēnes, 21. gadsimta sākumā ir pieaudzis, un ir aplēsts, ka līdz 2005. gadam šajā valstī bija jau apmēram 300 šādu veikalu un tirgus stendu. Halucinogēnās sēnes pašlaik pārdod arī ar Internet tīkla starpniecību, pārsvarā Nīderlandes tīmekļa vietnēs, kas piedāvā svaigas sēnes, to audzēšanas aprīkojumu un sporu uzsējumus. Tiešsaistē halucinogēnās sēnes piedāvā daudzās valodās, galvenokārt angļu, franču un vācu, kas norāda uz plašu un starptautisku lietotāju loku.

Nesen veiktu pieaugušo iedzīvotāju un skolu aptauju rezultāti liecina, ka 15–24 gadus vecu jauniešu vidū halucinogēno sēņu ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītāji svārstās no mazāk nekā 1 % līdz 8 % (128). Aplēstie halucinogēno sēņu ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītāji 15-16 gadus vecu skolu audzēkņu vidū deviņās ES dalībvalstīs ir tādi paši kā ekstazī ilgtermiņa lietošanas izplatības rādītāji vai tos pārsniedz (Hibell u.c., 2004. g.). Tomēr cita informācija liecina, ka turpināšanas rādītāji halucinogēnajām sēnēm ir zemāki nekā lielākajai daļai pārējo narkotiku. Tā ir raksturīga halucinogēno vielu lietošanas iezīme, kas apliecina, ka jaunieši parasti aprobežojas ar šāda veida narkotiku izmēģināšanu un reti turpina tās lietot regulāri.

Ziņojumi par akūtām vai hroniskām halucinogēno sēņu izraisītām veselības problēmām, kas prasa medicīnisku iejaukšanos, ir reti. Tomēr, reaģējot uz šādu halucinogēnu vielu lietošanas izplatību jauniešu vidū, dažas dalībvalstis ir grozījušas valsts tiesību aktus. Lai gan sēņu aktīvo sastāvdaļu psilocibīna un psilocīna kontroli starptautiskā līmenī paredz 1971. gada ANO Konvencija par psihotropajām vielām, vēl nesen prokuroru ziņā bija lemt, vai šīs vielas, ja tās atrodas sēnēs, ir uzskatāmas par aizliegtām, un kādos gadījumos tās ir uzskatāmas par aizliegtām, lai izvairītos no to zemes īpašnieku sodīšanas, uz kuru zemes šādas sēnes aug pašas no sevis. Pēdējos piecos gados ar sēnēm saistītos tiesību aktus, padarot tos bargākus, ir grozījušas sešas valstis (Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste). Saskaņā ar grozījumiem šajās valstīs tagad ir aizliegtas arī halucinogēnās sēnes, lai gan tiesiskā kontrole ne vienmēr attiecas uz vienām un tām pašām sēnēm un to sagatavošanas stadijām.

Par halucinogēno sēņu atsavināšanu 2004. gadā informē Čehija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Zviedrija un Norvēģija (129). Tiesiskās kārtības nodrošināšanas pasākumu rezultātā atsavināto halucinogēno sēņu daudzums un atsavināšanas gadījumu skaits kopumā ir neievērojams, un šie dati neļauj izdarīt skaidrus secinājumus par tendencēm.

GHB un ketamīns

Gan gamma-hidroksibutirāta (GHB), gan ketamīna pārraudzība ir sākta pēc tam, kad ES 2000. gadā bija paudusi bažas par šo vielu ļaunprātīgu, ar izklaidi saistītu izmantošanu (130). GHB 2001. gadā ir iekļauts ANO narkotiku kontroles sistēmas starptautiski kontrolējamo narkotiku sarakstā, līdz ar to visas ES dalībvalstis ir precizējušas ar šo vielu saistītos valsts tiesību aktus. Turklāt pavisam nesen, 2006. gada martā INCB ir aicinājusi PVO pasteidzināt pārbaudes, lai noteiktu, vai par starptautiski kontrolējamu vielu būtu jāuzskata arī ketamīns (INCB, 2006a). Valsts līmenī gandrīz puse ES dalībvalstu kontrolē ketamīnu saskaņā ar narkotiku tiesisko regulējumu pretstatā medicīnas tiesiskajam regulējumam.

Pieejamie ierobežotie dati par GHB un ketamīna izplatību liek domāt, ka lielākajā daļā valstu šo vielu lietošanas izplatības līmenis pašlaik ir stabili zems. Pētījumi augsta izplatības līmeņa iedzīvotāju grupās ļauj secināt, ka pat tādu lietotāju vidū, kas regulāri lieto narkotikas izklaides apstākļos, abu minēto vielu lietošana visticamāk nav tik izplatīta kā pārējo narkotiku, piemēram, amfetamīnu, ekstazī, LSD un halucinogēno sēņu lietošana.


11. logs. Padomes lēmums par jaunām psihoaktīvām vielām

Padomes 2005. gada 10. maija Lēmums 2005/387/JHA par apmainīšanos ar informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, to riska novērtējumu un kontroli (1) paredz ātras informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz jaunām, sabiedrības veselību apdraudošām un sociāli bīstamām psihoaktīvām vielām, tādējādi ļaujot ES institūcijām un dalībvalstīm reaģēt gan uz jaunu narkotiku, gan psihotropu vielu parādīšanos un Eiropas narkotiku skatuves. Saskaņā ar lēmumu svarīga loma jaunu psihoaktīvu vielu atklāšanā un paziņošanā ir ierādīta EMCDDA un Eiropola ciešā sadarbībā ar to attiecīgajiem tīklojumiem – Reitox valsts koordinācijas centriem (VKC) un Eiropola valsts nodaļām (EVN). Lēmums paredz veikt arī jauno vielu risku novērtējumu, lai tādējādi dalībvalstu piemērojamos narkotiku un psihotropo vielu kontroles pasākumus (2) vajadzības gadījumā varētu piemērot arī jaunām psihoaktīvām vielām. Lēmums paplašina vienīgi jaunām sintētiskām narkotiskām vielām veltītās 1997. gada Vienotās rīcības darbības jomu un aizstāj to (3). Lēmumā tomēr ir saglabāta Vienotās rīcības eksperimentālā trīspakāpju nostāja: informācijas apmaiņa/agrīna brīdināšana, risku novērtējums un lēmumu pieņemšana.

(1) Padomes Lēmums 2005/387/JHA par apmainīšanos ar informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, to riska novērtējumu un kontroli ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2005. gada 10. maijā (L 127/32–37) un stājies spēkā 2005. gada 21. maijā. Lēmums attiecas uz vielām, kas pašlaik nav iekļautas nevienā 1961. un 1971. gada ANO Narkotiku kontroles konvencijas sarakstā.

(2) Saskaņā ar 1961. gada ANO Vienotās narkotisko vielu konvencijas un 1971. gada ANO Psihotropo vielu konvencijas noteikumiem.

(3) Vienotā rīcība (1997. gada 16. jūnijs) par apmainīšanos ar informāciju par jaunām sintētiskām narkotikām, to riska novērtējumu un kontroli (OV L 167, 25.06.1997.).


Ļoti reti ir ziņojumi par nāves un neatliekamās palīdzības gadījumiem, kam par iemeslu būtu GHB un ketamīna lietošana. Tomēr šajā jomā pieejamā informācija ir ierobežota, jo nav precīzu un salīdzināmu sistēmu, lai reģistrētu ar šo vielu lietošanu saistītos nāves un neatliekamās palīdzības gadījumus. Par nāves gadījumiem, kas ir saistīti ar GHB lietošanu, parasti kopā ar citām narkotikām, ir ziņojušas divas valstis. Amsterdamas pašvaldības veselības aizsardzības dienests ir reģistrējis ar GHB lietošanu saistīto neatliekamās palīdzības gadījumu skaita pieaugumu no 25 gadījumiem 2000. gadā līdz 98 gadījumiem 2004. gadā, un tas ir vairāk nekā ar ekstazī, amfetamīna, LSD vai halucinogēno sēņu lietošanu saistītie neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumi. Zviedrijā GHB (vai tā prekursoru GBL un 1,4-BD) klātbūtnes gadījumu skaits ķermeņa šķidrumu paraugos ir pieaudzis no 24 gadījumiem 1997. gadā līdz 367 gadījumiem 2004. gadā. Zviedrija informē arī par GHB izraisītiem nāves gadījumiem: laikposmā no 1996. līdz 2004. gadam GHB klātbūtne ir konstatēta 36 ar narkotikām saistītos nāves gadījumos, no kuriem deviņi ir bijuši 2004. gadā. Anglijā un Velsā 2003. gadā GHB ir minēts koronera ziņojumos par trim nāves gadījumiem, vienā no tiem GHB ir vienīgā pieminētā narkotika (ONS, 2006. g.). Tomēr kādas Apvienotās Karalistes slimnīcas toksikoloģiskā informācija par plašu reģionu liecina, ka laikposmā no 2005. gada maija līdz decembrim GHB ir atklāts piecos nāves gadījumos (131).

Ņemot vērā, ka GHB šķīst ūdenī un spirtā un ka tā lietošanas rezultātā cilvēks var zaudēt rīcībspēju, kam bieži seko amnēzija, ir izskanējušas bažas par GBH izmantošanu ar narkotikām saistītā seksuālā vardarbībā (t.s. ,,randiņu izvarošana”). Tomēr cietušie par šādiem gadījumiem, iespējams, neziņo, turklāt tiesu medicīnas pierādījumi ir trūcīgi un šādus noziegumus ir grūti pierādīt, tādēļ drošu datu par šīs parādības apmēriem nav. Lai varētu spriest par šīs potenciāli satraucošās jaunās ievirzes raksturu un apmēriem, ir jāveic papildu pētījumi.

Pasākumi pret jaunām narkotikām

Kad 2005. gadā 1997. gada Vienotās rīcības vietā stājās jaunais Padomes Lēmums (2005/387/JHA), pāreja bija gluda, bez jebkādas informācijas apmaiņas aizķeršanās. Ar minēto lēmumu EMCDDA un Eiropols pirmo reizi oficiāli ir paziņotas kopumā 14 jaunas psihoaktīvas vielas. Tās visas ir psihotropas (sintētiskas) narkotikas, kas līdzinās 1971. gada ANO Konvencijas par psihotropām vielām I un II sarakstā iekļautajām narkotikām. Jaunās vielas ietilpst galvenokārt trīs ķīmisko vielu grupās – tās pieder pie fenetilamīniem, triptamīniem un piperazīniem. Dažādas šo grupu vielas jau agrāk ir paziņotas un pašlaik tiek attiecīgi pārraudzītas ar agrīnās brīdināšanas sistēmas (EWS) palīdzību (132).


12. logs. Jaunākās narkotiku lietošanas ievirzes izklaides vietās (EMCDDA 2006. gada ziņojuma īpašā tēma)

Narkotiku lietošana un jauniešu izklaides pasākumi bieži iet roku rokā. Tieši pētījumos, kuru mērķgrupa ir jaunieši, kas apmeklē mūzikas un deju pasākumus, pastāvīgi atklājas daudz augstāks narkotiku izplatības līmenis nekā visu iedzīvotāju aptaujās, un bieži tiek ziņots par īpaši augstu stimulējošo narkotiku lietošanas līmeni. Vai atšķirības starp valstīm var skaidrot ar komerciālo nakts izklaides vietu atšķirīgo pieejamību, atšķirīgo mūzikas kultūru, narkotiku pieejamību un iedzīvotāju rīcībā esošajiem līdzekļiem? Šajā īpašajā tēmā ir meklētas atbildes uz šiem jautājumiem.

T.s. izklaides narkotiku jaunākās reklamēšanas ievirzes ar Internet tīkla starpniecību, kā arī jaunākās šo narkotiku lietošanas ievirzes izklaides vietās nozīmē arī jaunus politikas, profilakses un risku mazināšanas uzdevumus. Šajā īpašajā tēmā ir analizēti arī šie jautājumi, sīkāk aplūkojot arī novatoriskās narkotiku lietošanas novēršanas un riska mazināšanas iniciatīvas, kas ES ir īstenotas pēdējā desmitgadē, cenšoties risināt sarežģīto jauniešu izklaides un narkotiku lietošanas savstarpējās mijiedarbības problēmu.

Ar šo īpašo tēmu angļu valodā var iepazīties papīra formātā un tiešsaistē (http://issues06.emcdda.europa.eu).


Svarīgākais jaunums 2005. gadā ir bijusi jaunās psihoaktīvās vielas 1-(3-hlorofenil)piperazīna (mCPP) parādīšanās un straujā izplatīšanās. Viela mCPP ir arilsubstituēts piperazīns tāpat kā benzilpiperazīns (BZP), ko EWS pārrauga kopš 1999. gada. Pirmos oficiālos paziņojumus par mCPP atklāšanu EMCDDA un Eiropols ir saņēmis 2005. gada martā/februārī saistībā ar Francijā un Zviedrijā iegūtiem paraugiem. Līdz 2005. gada beigām tiesiskās kārtības nodrošināšanas iestādes bija atsavinājušas mCPP saturošas tabletes gandrīz visās dalībvalstīs, turklāt tabletes bija atrastas arī dažādos izkaides apstākļos (brīvdabas deju/mūzikas festivālos, deju klubos utt.). Gandrīz vienmēr šīs tabletes pēc izskata atgādina ekstazī tabletes un visticamāk tās arī pārdod kā ekstazī tabletes. Jaunā narkotika lielākoties ir sastopama tablešu formā, un mCPP un MDMA subjektīvā iedarbība ir daļēji līdzīga (Bossong u.c., 2005. g.). Turklāt mCPP bieži ir sastopams kombinācijā ar MDMA. Tā kā ir maz ticams, ka šāds sajaukums varētu rasties nejauša piesārņojuma rezultātā, jādomā, ka tīšās mCPP pievienošanas mērķis varētu būt MDMA iedarbības pastiprināšana vai modifikācija. Izskatās, ka mCPP ES pats par sevi ir maz pieprasīts un šīs vielas tirgus ir neliels.

Kopš EWS 1997. gadā sāka pārraudzīt jaunas (sintētiskās) narkotikas, dalībvalstis ir konstatējušas mCPP biežāk nekā citas jaunās psihoaktīvās vielas. Vienā gadā šī viela ir konstatēta 20 dalībvalstīs, kā arī Rumānijā un Norvēģijā.

Kopīgā EMCDDA un Eiropola ziņojumā ir teikts, ka saskaņā ar Padomes lēmuma noteikumiemu oficiāls mCPP riska novērtējums nav jāveic, jo ir konstatēts, ka to lieto vismaz viena ārstniecības līdzekļa ražošanā. Tomēr vienlaikus ziņojumā ir atzīmēts - lai gan pašlaik ir maz pierādījumu par mCPP sabiedrības veselības un sociālajiem riskiem, ņemot vērā, ka vispusīgs zinātnisks riska novērtējums nav veikts, šis jautājums paliek atklāts.


(81) Skatīt ,,Atsavināšanas un pārējās tirgus informācijas interpretācija

(82) Dažādās valstīs likvidēto laboratoriju skaits liecina ne vien par ražotņu skaitu, bet arī par attiecīgo valstu tiesiskās kārtības nodrošinājuma pasākumiem un prioritātēm, kā arī par paziņošanas praksi.

(83) Šī informācija ir jāprecizē, pie izdevības salīdzinot ar trūkstošajiem Apvienotās Karalistes 2004. gada datiem. Nebija pieejami Irijas un Apvienotās Karalistes dati par amfetamīna konfiskāciju skaitu un atsavināto amfetamīna daudzumu 2004. gadā, kā arī Slovēnijas dati par atsavināto amfetamīna daudzumu 2004. gadā un Nīderlandes dati par amfetamīna konfiskāciju skaitu 2004. gadā. Veicot aprēķinus, trūkstošie 2004. gada dati ir aizstāti ar 2003. gada datiem. Nīderlandes dati par 2004. gadā atsavināto amfetamīna daudzumu bija tikai aptuvenas aplēses, ko nevarēja izmantot tendenču analīzē līdz 2004. gadam.

(84) Skatīt tabulu SZR-11 2006. gada statistikas biļetenā.

(85) Skatīt tabulu SZR-12 2006. gada statistikas biļetenā.

(86) Skatīt tabulu PPP-4 2006. gada statistikas biļetenā.

(87) Par naudas vērtības bāzes gadu visās valstīs ir ņemts 1999. gads.

(88) Informācija par amfetamīna cenām vismaz trīs gadus pēc kārtas laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam bija pieejama Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Turcijā un Norvēģijā.

(89) Skatīt tabulu PPP-8 2006. gada statistikas biļetenā. Jāievēro, ka paziņotā vidējā tīrības līmeņa noteikšanā var būt izmantoti ļoti atšķirīgas tīrības paraugi.

(90) Informācija par amfetamīna tīrību vismaz trīs gadus pēc kārtas laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam bija pieejama Beļģijā, Vācijā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē Somijā, Apvienotajā Karalistē, Turcijā un Norvēģijā.

(91) Datos, ko par 2004. gadu ir sniegušas Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande, metamfetamīna un amfetamīna atsavināšanas gadījumi nav nošķirti, bet Īrija un Apvienotā Karaliste nav sniegušas datus par narkotiku atsavināšanu 2004. gadā, tādēļ ir grūti teikt, vai šajās piecās valstīs 2004. gadā ir notikusi metamfetamīna atsavināšana.

(92) Skatīt tabulu PPP-4 2006. gada statistikas biļetenā.

(93) Skatīt tabulu PPP-8 2006. gada statistikas biļetenā.

(94) Šī informācija ir jāprecizē, pie izdevības salīdzinot ar trūkstošajiem Apvienotās Karalistes 2004. gada datiem. Nebija pieejami Irijas un Apvienotās Karalistes dati par ekstazī konfiskāciju skaitu un atsavināto ekstazī daudzumu 2004. gadā, kā arī Nīderlandes dati par ekstazī konfiskāciju skaitu 2004. gadā. Veicot aprēķinus, trūkstošie 2004. gada dati ir aizstāti ar 2003. gada datiem. Nīderlandes dati par 2004. gadā atsavināto ekstazī daudzumu bija tikai aptuvenas aplēses, ko nevarēja izmantot tendenču analīzē līdz 2004. gadam.

(95) Skatīt tabulu SZR-13 2006. gada statistikas biļetenā.

(96) Skatīt tabulu SZR-14 2006. gada statistikas biļetenā.

(97) Skatīt tabulu PPP-4 2006. gada statistikas biļetenā.

(98) Par naudas vērtības bāzes gadu visās valstīs ir ņemts 1999. gads.

(99) Informācija par ekstazī cenām vismaz trīs gadus pēc kārtas laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam bija pieejama Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Turcijā un Norvēģijā.

(100) Šī amplitūda ir noteikta, pamatojoties tikai uz dažu valstu, proti, Dānijas, Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Nīderlandes datiem.

(101) Šī informācija ir jāprecizē, pie izdevības salīdzinot ar trūkstošajiem Apvienotās Karalistes 2004. gada datiem. Nebija pieejami Irijas un Apvienotās Karalistes dati par LSD konfiskāciju skaitu un atsavināto LSD daudzumu 2004. gadā, kā arī Kipras, Nīderlandes, Polijas un Bulgārijas dati par LSD konfiskāciju skaitu 2004. gadā. Veicot aprēķinus, trūkstošie 2004. gada dati ir aizstāti ar 2003. gada datiem. Nīderlandes dati par 2004. gadā atsavināto LSD daudzumu bija tikai aptuvenas aplēses, ko nevarēja izmantot tendenču analīzē līdz 2004. gadam.

(102) Skatīt tabulu SZR-15 2006. gada statistikas biļetenā.

(103) Skatīt tabulu SZR-16 2006. gada statistikas biļetenā.

(104) Skatīt tabulu PPP-4 2006. gada statistikas biļetenā.

(105) Par naudas vērtības bāzes gadu visās valstīs ir ņemts 1999. gads.

(106) Informācija par ekstazī cenām vismaz trīs gadus pēc kārtas laikposmā no 1999. līdz 2004. gadam bija pieejama Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Rumānijā un Norvēģijā.

(107) ,,Synergy””projektā ir apvienoti 2002. gadā sāktie CASE un Genesis projekti.

(108) Saskaņotā amfetamīna sadarbības iniciatīva (,,CHAIN”) ir tiesu medicīnas profilēšanas iniciatīva, kas ir stājusies ,,CASE” eksperimentālā projekta vietā.

(109) Visas šīs vielas ir iekļautas 1988. gada Konvencijas I sarakstā.

(110) Atsavināšanas datos neietilpst aizturētos sūtījumos atklātais daudzums.

(111) Atsavināšanas datos neietilpst aizturētos sūtījumos atklātais daudzums.

(112) Atsavināšanas datos neietilpst aizturētos sūtījumos atklātais daudzums.

(113) Iedzīvotāju aptauju dati par ,,amfetamīna lietošanu” attiecas gan uz ,,amfetamīna”, gan ,,metamfetamīna” lietošanu.

(114)  Aprēķināšanas metodiku skatīt () zemsvītras piezīmē.

(115) Skatīt attēlus GPS-15 un GPS-16 2006. gada statistikas biļetenā.

(116) Čehijā ir aptaujāti 18–24 gadus veci jaunieši.

(117)  Skatīt attēlu EYE-2 (i. daļu) 2006. gada statistikas biļetenā.

(118) Skatīt attēlu EYE-2 (vi. daļu) 2006. gada statistikas biļetenā.

(119) Avots: SAMHSA, Praktisko pētījumu birojs, 2004. gada valsts pētījums par narkotiku lietošanu un veselību (http://oas.samhsa.gov/nsduh.htm#nsduhinfo). Jāievēro, ka ASV pētījumā vecuma grupa (12 gadus veci un vecāki iedzīvotāji) ir plašāka nekā EMCDDA aptvertā vecuma grupa ES pētījumos (15–64 gadi). EMCDDA ir pārrēķinājusi ASV pētījuma skaitļus, kas attiecas uz ,,gados jauniem pieaugušajiem” (16–34 gadi).

(120) Skatīt attēlus GPS-6 un GPS-17 2006. gada statistikas biļetenā.

(121) Skatīt attēlus GPS-8, GPS-18 un GPS-30 2006. gada statistikas biļetenā.

(122) Skatīt (70) zemsvītras piezīmi.

(123) Skatīt attēlu TDI-1 2006. gada statistikas biļetenā.

(124) Skatīt tabulu TDI-5 2006. gada statistikas biļetenā.

(125) katīt tabulu TDI-17 (iii. daļu) 2006. gada statistikas biļetenā.

(126) Šajā ziņojumā termins halucinogēnās sēnes attiecas tikai uz sēnēm, kas satur psihoaktīvās vielas psilocibīnu un psilocīnu. Sēņu sugas, kas satur citas psihoaktīvās vielas, lieto retāk. Plašākai informācijai skatīt EMCDDA tematisko halucinogēno sēņu apskatu (www.emcdda.europa.eu/?nnodeid=400).

(127)  Šie veikali tirgo atļautus un pārsvarā dabīgus produktus, tostarp halucinogēnās sēnes.

(128) EMCDDA dati no Eiropas paraugaptaujas. Informāciju par halucinogēnajām sēnēm ir sniegušas vienpadsmit dalībvalstis (Čehija, Dānija, Vācija, Francija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Polija, Somija, Apvienotā Karaliste).

(129) Reitox valsts ziņojumi (Vācija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija ) un EMCDDA agrīnās brīdināšanas sistēmas aptauja (Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Portugāle, Slovēnijā Slovākija, Zviedrija).

(130) Vienotās rīcības riska novērtējuma ziņojums, 2000. g.

(131) EWS informācija. Salīdzinoši lielais ar GHB saistīto nāves gadījumu skaits šajā ziņojumā, iespējams, atspoguļo šīs slimnīcas laboratorijas pētniecisko interesi par GHB.

(132) No deviņām jaunajām sintētiskajām narkotikām, kuru riska novērtējums ir veikts laikposmā no.